Biomehāniskās stimulācijas iekārta

Terapeitiskās vibrācijas metodi 20. gadsimta 70.–80. gados izstrādāja sporta zinātnieki, sākotnēji — lai novērstu kosmonautu muskuļu atrofiju bezsvara apstākļos. Vēlāk, 1990. un 2000. gados, metodi pārņēma sporta medicīna un rehabilitācija, izveidojot mūsdienīgas biomehāniskās stimulācijas (BMS) iekārtas lokālai izmantošanai.

Iekārta rada precīzu, augstfrekvences mehānisku vibrāciju, ko pielieto tieši muskulim vai cīpslai. Tā stimulē muskuļu vārpstiņu receptorus un izraisa tā saukto tonisko vibrācijas refleksu — palielinās muskuļu šķiedru aktivācija, uzlabojas asinsrite un limfas aizplūšana, mazinās paaugstināts muskuļu tonuss (hipertonuss).

Metodi izmanto muskuļu spazmu, pēctraumu stīvuma un ierobežotas kustīguma gadījumos, kā arī sportistu atveseļošanās paātrināšanai pēc slodzes.